Komerctiesību asociācijas šķīrējtiesas reglaments

III daļa  Strīda izšķiršana šķīrējtiesā

15.pants  Pušu līdztiesība un sacīkste
  1. Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.
  2. Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, šķīrējtiesai adresētus pieteikumus, piedaloties ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties debatēs un veicot citas procesuālās darbības likumā noteiktajā kārtībā.
  3. Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
16. pants  Šķīrējtiesas procesa kārtības noteikšana
  1. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību.
  2. Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgā šķīrējtiesā, bet nav noteikušas šķīrējtiesas procesa kārtību, strīdu izšķir saskaņā ar šo reglamentu.

17. pants  Termiņi
  1. Procesuālās darbības izpilda šajā reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā reglamentā nav noteikti, tos nosaka šķīrējtiesa.
  2. Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.
  3. Procesuālā termiņa periods, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
  4. Procesuālā termiņa periods, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
  5. Termiņš, kas skaitāms gados, beidzas termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, beidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas beidzas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas attiecīgajā datumā.
  6. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.
  7. Procesuālo darbību var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.
  8. Ja procesuālā darbība izpildāma šķīrējtiesā, termiņš izbeidzas tajā stundā, kad šķīrējtiesa beidz darbu. Ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

18. pants  Procesuālo termiņu nokavējuma sekas, to apturēšana, atjaunošana un pagarināšana
  1. Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šī reglamenta vai šķīrējtiesas prezidija vai šķīrējtiesas sastāva noteiktā termiņa beigām.
  2. Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņš tiek apturēts. Termiņš tiek apturēts brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālais termiņš turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.
  3. Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs, ja tas atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
  4. Šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs procesuālos termiņus var pagarināt pēc puses pamatota pieteikuma. Pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai.
  5. Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to izlemj šķīrējtiesas prezidijs, bet, ja pieteikums iesniegts pēc šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, tad to izlemj šķīrējtiesas sastāvs.

19. pants  Strīda izšķiršanas vieta
  1. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt strīda izšķiršanas vietu. Ja puses par to nav vienojušās, strīda izšķiršanas vietu nosaka šķīrējtiesa.

20. pants  Šķīrējtiesas valoda
  1. Process šķīrējtiesā notiek latviešu valodā. Citā valodā process var notikt, ja par to ir vienojušās puses.
  2. Ja kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, šķīrējtiesa pieaicina tulku. Tulks tiek pieaicināts pēc tam, kad lietas dalībnieks ir izteicis lūgumu par tulka nepieciešamību un ir iemaksājis šķīrējtiesas norādītajā kontā ar strīda izskatīšanu saistītās izmaksas par tulka pakalpojumiem.
  3. Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.

21. pants Pušu pārstāvība
  1. Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.
  2. Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.
  3. Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt juristus juridiskās palīdzības sniegšanai.
  4. Puses pilnvarotai personai ir jāiesniedz atbilstoši noformēta pilnvara vai pilnvarojuma līgums.

22. pants  Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte
  1. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav šķīrējtiesa procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.
  2. Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.

23. pants  Šķīrējtiesas procesa uzsākšana
  1. Šķīrējtiesā šķīrējtiesas process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.

24. pants  Prasības pieteikuma iesniegšana
1. Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā.
2. Prasības pieteikumā norāda:
1) informāciju par pusēm:
a) juridiskajām personām: nosaukumu un juridisko adresi un, ja prasītājam ir zināmi, — arī reģistrācijas numuru un tālruņa numuru un/vai elektroniskā pasta adresi;
b) fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu un deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav dzīvesvietu un, ja prasītājam ir zināmi, — arī personas kodu un tālruņa numuru un/vai elektroniskā pasta adresi;
2) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
3) prasībās par  naudas summas piedziņu - kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
4) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
5)prasītāja prasījums;
6) pievienoto dokumentu saraksts.
3. Prasības pieteikumu iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
4. Prasības pieteikumam pievieno:
1) pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;
2) tiesvedības maksas un tiesneša honorāra, pasta izdevumu apmaksu apliecinošus dokumentus;
3) līgumu, kura sakarā radies strīds;
4) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
5) dokumentus, kas apliecina prasītāja pārstāvja tiesības pārstāvēt prasītāju.
5. Ja prasības pieteikums neatbilst reglamenta šajā pantā noteiktajām prasībām, tad šķīrējtiesa atstāj to bez tālākās virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un to atdod prasītājam. Samaksātie šķīrējtiesas procesa izdevumi šajā gadījumā prasītājam netiek atgriezti. Ja šķīrējtiesas noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu līdz ar trūkumu novēršanu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process.

25. pants  Atsauksme uz prasību
1. Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst reglamenta un normatīvo aktu prasībām, šķīrējtiesa nosūta lietas dalībniekiem paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu, piedāvājot atbildētājam iesniegt šķīrējtiesā atsauksmi uz prasības pieteikum
2. Atsauksmi uz prasību atbildētājs iesniedz divdesmit dienu laikā, skaitot no šķīrējtiesas paziņojuma nosūtīšanas dienas.
3. Atsauksmē atbildētājs norāda:
1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;
3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;
4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu;
5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem strīda izskatīšanā.
6) savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantojot tālruni vai elektroniskā pasta adresi.
4. Atsauksmei pievieno:
1) dokumentus, uz kuriem atbildētājs atsaucas atsauksmē;
2) dokumentu, kas apliecina atbildētāja pārstāvja tiesības pārstāvēt atbildētāju;
5. Atsauksmi iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
6. Ja atbildētājs noteiktajā termiņā neiesniedz atsauksmi uz prasību vai atsauksmē nav ietverta šī panta trešā daļā minētā informācija vai nav pievienoti šī panta piektā daļā minētie dokumenti, šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot šādu atbildētāja rīcību par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.

26. pants  Pretprasība
  1. Puses var brīvi vienoties par pretprasības iesniegšanas kārtību, ja pretprasības priekšmets ir aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.
  2. Ja puses nav vienojušās par pretprasības iesniegšanas kārtību, tā noris saskaņa ar šo reglamentu.
  3. Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši šī reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
  4. Atbildētājs var iesniegt pretprasību termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes uz prasību iesniegšanai.
  5. Šķīrējtiesa pieņem pretprasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un:
    1) starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;
    2) pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu;
    3) pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.
  6. Lēmumu par pretprasības pieņemšanu izlemj šķīrējtiesas sastāvs.  
  7. Prasītājam tiek dota iespēja sniegt atsauksmi uz pretprasību. Uz atsauksmi par pretprasību attiecināmi tie paši šī reglamenta noteikumi, kas attiecas uz atsauksmi uz prasību.
  8. Pretprasību izskata kopā ar sākotnējo prasību.

27. pants  Prasības grozīšana un papildināšana
  1. Ja puses nav vienojušās citādi, puse var grozīt un papildināt prasību visā šķīrējtiesas procesa laikā, līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana.

28. pants  Strīda izšķiršana šķīrējtiesā
  1. Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesas sastāvs rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process).
  2. Ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu, šķīrējtiesas sastāvs rīko mutvārdu procesu.
  3. Ja puses bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Uzskatāms, ka puses neierašanās nav attaisnojama, ja puse nepaziņo par neierašanās iemesliem vai šķīrējtiesa puses neierašanās iemeslus neatzīst par attaisnojošiem vai, ja puse nav iesniegusi pierādījumus, kas pierāda neierašanās attaisnojošus apstākļus.
  4. Ja kāda no pusēm pieprasa mutvārdu procesu, bet pati bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi, šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu bez puses klātbūtnes. Šajā gadījumā šķīrējtiesa var uzlikt par pienākumu pusei, kas pieprasījusi mutvārdu procesu, segt ar mutvārdu sēdes rīkošanu saistītās  izmaksas.
  5. Šķīrējtiesa sastāvsavlaicīgi paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi. Šķīrējtiesa nosūta paziņojumu par šķīrējtiesas sēdi lietas dalībniekiem ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.
  6. Šķīrējtiesas procesa ietvaros lietas dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar izšķiramā strīda dokumentiem, jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru šķīrējtiesa saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.
  7. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa formu, mutvārdu vai rakstveida procesā, šķīrējtiesa izskata strīdu rakstveida procesā, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem.

29. pants  Korespondence
  1. Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā, fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama adresātam personīgi pret parakstu.
  2. Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi. Fiziskai personai ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, - uz papildu adresi, bet juridiskajai personai- uz tās juridisko adresi.
  3. Pirmajā punktā minētos dokumentos elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantojot elektronisko pastu.
  4. Ja korespondenci sūta pa pastu, uzskatāms, ka adresāts to saņēmis septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā, bet, ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti divu darbadienu laikā pēc to nosūtīšanas. Šaubu gadījumā sūtītajam jāpierāda, kad sūtījums nodots pastā. Ja adresāts apgalvo, ka viņš pastā nodoto sūtījumu nav saņēmis, viņam šis apgalvojums jāpamato, minot ticamus iemeslus.
30. pants  Pierādījumi
  1. Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesas sastāvam var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
  2. Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu.
  3. Šķīrējtiesas sastāvs ir tiesīgs pieprasīt no lietas dalībniekiem rakstveida pierādījumus un paskaidrojumus, lai precizētu lietas apstākļus un pierādījumus. Paskaidrojumi un pierādījumi iesniedzami šķīrējtiesas noteiktajā termiņā.
  4. Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai noraksta, kopijas veidā. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu vai kopiju, šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu, kopiju.
  5. Šķīrējtiesas sastāvs pats nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.

31. pants  Ekspertīze
  1. Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē, šķīrējtiesa pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi, uzaicināt vienu vai vairākus ekspertus. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš ir iemaksājusi šķīrējtiesas norādītajā kontā atlīdzību par eksperta pakalpojumiem.
  2. Puses pēc šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda mantu vai citus priekšmetus.
  3. Ekspertīzi izdara šķīrējtiesā vai ārpus šķīrējtiesas, ja tās izdarīšana šķīrējtiesā nav iespējama vai ir apgrūtināta. Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.
  4. Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās šķīrējtiesa. Ja nepieciešams, var izraudzīties vairākus ekspertus.
  5. Lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt šķīrējtiesai jautājumus, par kuriem, pēc viņu domām, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka šķīrējtiesa. Lietas dalībnieku uzdoto jautājumu noraidīšana šķīrējtiesai nav jāmotivē.
  6. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesas lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norādāms, kuros jautājumos nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.
  7. Šķīrējtiesa nosaka kārtību, kādā starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta pakalpojumiem.

32. pants  Puses izstāšanās procesuālās sekas
  1. Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.
  2. Šajā gadījumā šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.
  3. Prasījuma cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā.
  4. Pēc tiesību pārņemšanas un puses nomaiņas šķīrējtiesas process turpinās no tās stadijas, kurā tas bija apturēts. Visas darbības, kas izpildītas šķīrējtiesas procesā līdz tiesību pārņēmēja iestāšanās brīdim, tiesību pārņēmējam ir tikpat obligātas, cik obligātas tās bija personai, kuras tiesības ir pārņemtas.  

33. pants  Tiesības uz iebildumiem
  1. Ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, puse, kas piedalās šķīrējtiesas procesā, nekavējoties, tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam, iesniedz šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.
  2. Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.
  3. Ja puse nekavējoties neiesniedz procesuālos iebildumus šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

34. pants  Protokols
  1. Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to pieprasa un ir iemaksājusi šķīrējtiesas norādītajā kontā ar strīda izskatīšanu saistītās izmaksas par sekretāra pakalpojumiem. Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs.
  2. Šķīrējtiesas sēdes protokolā norāda:
    1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu;
    2) šķīrējtiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru;
    3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;
    4) lietas numuru un prasības priekšmetu;
    5) ziņas par pusēm, ekspertu un tulku ierašanos;
    6) lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumus, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;
    7) lietas dalībnieku pieteikumus;
    8) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā;
    9) ziņas par tiesas aiziešanu lēmuma pieņemšanai vai sprieduma taisīšanai;
    10) ziņas par procesuālā dokumenta veidā pieņemta lēmuma pasludināšanu;
    11) ziņas par to, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un pilnu sprieduma tekstu;
    12) tiesas sēdes slēgšanas laiku;
    13) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.
  3. Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tiesas sēdes pabeigšanas vai atsevišķu procesuālo darbību izpildīšanas.
  4. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu, norādot tajā pieļautās nepilnības un nepareizības.
  5. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesas sastāvs piecu dienu laikā un, ja viņš piekrīt piezīmēm, tad apliecina to pareizību un pievieno tās šķīrējtiesas sēdes protokolam.
  6. Ja šķīrējtiesas sastāvs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm, tās izskatāmas šķīrējtiesas sēdē tajā pašā šķīrējtiesas sastāvā, kādā strīds izskatīts, piecpadsmit dienu laikā no tās dienas, kad piezīmes izskatījis šķīrējtiesas sastāvs. Ja lieta izskatīta triju šķīrējtiesnešu sastāvā un tādu pašu šķīrējtiesas sastāvu nav iespējams nodrošināt, jautājumu izskata šķīrējtiesa, kuras sastāvā ir vismaz divi no tiem šķīrējtiesnešiem, kuri piedalījās strīda izskatīšanā.
  7. Lietas dalībniekiem paziņo par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai. Pēc piezīmju izskatīšanas šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par to pareizību vai noraidīšanu.