Komerctiesību asociācijas šķīrējtiesas reglaments

I daļa  Vispārīgie noteikumi

1. pants  Komerctiesību Asociācijas šķīrējtiesa
  1. Komerctiesību Asociācijas šķīrējtiesa (turpmāk tekstā – šķīrējtiesa) ir šķīrējtiesa, kas darbojas pastāvīgi un ir izveidota, lai nodrošinātu šķīrējtiesām pakļauto strīdu izšķiršanu.
  2. Komerctiesību Asociācijas šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums angļu valodā ir Arbitration court of the Association of Commercial Law. Komerctiesību Asociācijas šķīrējtiesas nosaukumsa tulkojums krievu valodā ir третейский суд Асоциации Коммерческих прав.
  3. Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība Komerctiesību Asociācija (reģistrācijas numurs: 40008053326).
  4. Šķīrējtiesa darbojas, pamatojoties uz šo reglamentu un Civilprocesa likumu (turpmāk tekstā – CPL), Šķīrējtiesas likumu un citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, kas regulē šķīrējtiesu darbību.
2. pants  Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi
Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:
1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;
3) kurš saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6) par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;
7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process;
9) strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajiem jautājumiem;
10) un citi likumos noteiktie strīdi.

3. pants  Strīda izšķiršanā piemērojamās tiesību normas
  1. Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vispirms apsver, vai puses ir vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības. Tāda vienošanās ir spēkā, ciktāl tā nav pretrunā ar Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem. Ja šādas vienošanās nav bijis vai šķīrējtiesa to atzinusi par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamās materiālās tiesību normas nosakāms saskaņā ar Civillikuma Ievada noteikumiem.
  2. Šķīrējtiesai saistošas ir CPL D daļa un Šķīrējtiesu likumā noteiktās procesuālās normas, bet gadījumos, kad šajā reglamentā un CPL D daļā attiecīga tiesiskā regulējuma iztrūkst, šķīrējtiesa, izmantojot tiesību normu tulkošanas metodes, piemēro cita CPL tiesību normas. 

4. pants  Šķīrējtiesas prezidijs
  1. Šķīrējtiesu vada šķīrējtiesas prezidijs, kurš sastāv no šķīrējtiesas dibinātāja izpildinstitūcijas locekļiem.
  2. Šķīrējtiesas prezidijs pārstāv šķīrējtiesu un administrē šķīrējtiesas darbību, nodrošina šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību.
  3. Šķīrējtiesas prezidijs pieņem lēmumus koleģiāli.

5. pants  Šķīrējtiesas līgums
  1. Šķīrējtiesas līgums ir tiesiski noslēgta vienošanās starp privāto tiesību subjektiem par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.
  2. Puses var vienoties par tāda strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, kas jau radies vai var rasties nākotnē.
  3. Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts, pēc kādas valsts likumiem apspriežama šā līguma spēkā esamība, šķīrējtiesas līgumam piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Civillikuma 19. un 25.pantu.

6.pants  Šķīrējtiesas līguma forma
  1. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. To kā atsevišķu noteikumu (šķīrējtiesas klauzulu jeb atrunu) var ietvert jebkurā citā līgumā.
  2. Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisku strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisku parakstu.
  3. Līgumā var iekļaut atrunu par strīda izskatīšanas kārtību saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu vai pušu vienošanos.
  4. Komerctiesību asociācijas šķīrējtiesas atrunas paraugteksts: „Jebkurš strīds, nesaskaņa vai prasība, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks izšķirts Komerctiesību asociācijas šķīrējtiesā, saskaņā ar šīs šķīrējtiesas reglamentu ___________________ (norāda šķīrējtiesnešu skaitu) šķīrējtiesnešu sastāvā ______________________ (norāda tiesvedības valodu) valodā ___________ (norāda procesa veidu - mutvārdu vai rakstveida) procesā, saskaņā ar _______________ (norāda jurisdikciju) normatīvajiem aktiem.

7. pants  Šķīrējtiesas līguma spēks
  1. Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.
  2. Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts. 
  3. Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā paliek spēkā.
  4. Katra puse ir tiesīga vienpusēji atkāpties no šķīrējtiesas līguma, paziņojot par to otrai pusei, ja puses nav noteikušas citu termiņu strīda izskatīšanai šķīrējtiesā un ir viens no šādiem nosacījumiem: 
    1) šķīrējtiesas procesā ilgāk par četriem mēnešiem netiek izveidots šķīrējtiesas sastāvs vai netiek veiktas nekādas procesuālās darbības;
    2) šķīrējtiesa gada laikā no šķīrējtiesas procesa uzsākšanas nav pabeigusi strīda izskatīšanu ar nolēmumu.